Kāpēc mums ir vajadzīga vesela un labi funkcionējoša limfātiskā sistēma?
Kāpēc mums ir vajadzīga vesela un labi funkcionējoša limfātiskā sistēma?
Imūnsistēmai - palīdz atklāt un iznīcināt patogēnus, piemēram, baktērijas, vīrusus un citus kaitīgos mikroorganismus.
Limfas šķidruma atgriešana asinsrites sistēmā - tā absorbē lieko šķidrumu no audiem un atgriež to asinsrites sistēmā, tādējādi uzturot šķidruma līdzsvaru organismā un novēršot tūsku.Toksīnu un atkritumu vielu izvadīšana - palīdz no ķermeņa izvadīt vielmaiņas produktus, toksīnus un citus liekos atkritumus.
Limfātiskā sistēma transportē taukos šķīstošās vielas (piemēram, vitamīnus A, D, E un K) no gremošanas sistēmas uz asinsrites sistēmu.
Limfātiskā sistēma spēlē svarīgu lomu ķermeņa audu aizsardzībā, palīdzot novērst infekciju izplatīšanos un samazinot iekaisumu.Limfātiskā sistēma arī palīdz atklāt un iznīcināt vēža šūnas, kas ir īpaši svarīgi vēža metastāžu izplatīšanās novēršanā.
Limfātiskā sistēma darbojas ciešā tandēmā ar asinsrites sistēmu un gremošanas sistēmu. Tai nereti netiek pievērsta nepieciešamā uzmanība dažādu saslimšanu ārstēšanā un arī tad, kad tiek runāts par cilvēka veselību kopumā. Piemēram, brūču dzīšana rokā vai kājā var būt traucēta, ja nenotiek adekvāta limfas attece.
Kādos gadījumos būtu jādomā arī par limfātiskās sistēmas darbības veicināšanu?
Limfātisko traucējumu ārstēšana:
Manuālo limfodrenāžas masāžu bieži izmanto, lai
ārstētu limfātiskos traucējumus, piemēram, limfedēmu, kas var izraisīt pietūkumu un citus
simptomus. Tā palīdz uzlabot limfātisko šķidruma plūsmu un veicināt labāku limfātisko sistēmas
darbību.
Pēcoperācijas rehabilitācija:
Manuālā limfodrenāžas masāža ir noderīga pēc dažādām
operācijām, piemēram, limfmezglu noņemšanas operācijām vēža ārstēšanā. Tas palīdz mazināt
tūsku,veicināt audu dzīšanu un atjaunot normālu limfātisko plūsmu.
Sporta un traumu rehabilitācija: Manuālo limfodrenāžas masāžu var izmantot sporta
medicīnā un traumu rehabilitācijā, lai mazinātu pietūkumu, uzlabotu audu reģenerāciju un
paātrinātu atveseļošanos.
Estētiskā medicīna:
Tiek plaši izmantota, lai mazinātu celulītu, uzlabotu ādas tonusu un
veicinātu izskata uzlabošanos. Limfodrenāžas masāža var palīdzēt novērst lieko šķidrumu un
toksīnus no ādas un audiem.
Kosmētiskās procedūras:
Dažreiz manuālo limfodrenāžas masāžu izmanto pirms vai
pēc dažādām kosmētiskām procedūrām, lai uzlabotu asinsriti un audu veselību.
Fizioterapija un rehabilitācija:
Fizioterapeiti bieži izmanto manuālo limfodrenāžas
masāžu kā daļu no rehabilitācijas programmas, īpaši gadījumos ar muskuļu vai skeleta sistēmas
traucējumiem, kur pietūkums ir problēma.
Manuālās limfodrenāžas paņēmieni veicina audu šķidruma pārvietošanos, līdz ar to
kairinot iestiepuma receptorus un veicinot limfvadu motoriku. Minētie mehānismi veicina tūskas
mazināšanos. Līdzīgu iedarbību pagaidām nav izdevies sasniegt ne ar medikamentiem, ne ar
tehniskām ierīcēm. Tas piešķir manuālajai limfodrenāžai īpašu nozīmi.
Šī masāža tiek veikta ar īpašu secību un tehniku, kas ietver vieglas kustības, lai izvairītos
no pārmērīga spiediena uz audiem.
Kas ir Osguda-Šlatera slimība?
Biežākie simptomi un pazīmes, kas varētu liecināt par šo saslimšanu:
- Sāpes ceļa priekšpusē, galvenokārt zem ceļa bļodiņas pie apakšstilba kaula paugura.
- Pietūkums vai jutīgums ap ceļgalu, īpaši sapakšstilba kaula paugura apvidū.
- Sajūtams kaulains izcilnis vai bumbulis zem ceļgala, kas ir jūtīgs uz pieskārieniem un tausti.
- Muskuļu stīvums vai saspringums ap ceļa locītavu, kas pastiprinās pēc ilgstošas nekustēšanās.
- Sāpes, kas pastiprinās pie fiziskas aktivitātes, kas ietver skriešanu, lēkšanu vai pietupienus.
- Sāpes mazinās ar atpūtu.
- Pusaudzis, kas piedalās sporta aktivitātēs vai nodarbēs, kas ietver atkārtotu ceļgala locīšanu un iztaisnošanu.
- Simptomi var būt vienpusēji vai abpusēji.
- Reti, taču gadās, ka skartajā apvidū var parādīties apsārtums, siltums vai infekcijas pazīmes.
Ārstēšana
Sāpju mazināšana
Manuālās terapijas un fizioterapijas tehnikas, piemēram, mīksto audu mobilizācija, ir efektīvas sāpju mazināšanai pacientiem ar Osguda-Šlatera slimību, īpaši, ja sāpju cēlonis ir saistīts ar muskuļu saspringumu vai saaugumiem skartajā zonā. Plaši tiek izmantota teipošana. Šajā gadījumā ārstējošais speciālists var izmantot dažādas tehnikas, lai mazinātu muskuļu hipertonusu, uzlabotu asinsriti un atvieglotu cīpslu un muskuļu saspringumu. Īpaši efektīvas ir mīksto audu manipulācijas ap četrgalvainā augšstilba muskuļa un ceļgala cīpslas reģionu, kas ir iesaistīti skarto struktūru funkcionēšanā. Šo tehniku mērķis ir mazināt trigerpunktus un fasciju saspringumu, kas bieži vien pastiprina sāpes, un uzlabot funkcionālo atbalstu ceļa locītavai.Elasticitātes uzlabošana
Tiek pielietotas stiepšanas un mobilizācijas tehnikas, var ievērojami uzlabot muskuļu un cīpslu elastību ap ceļa locītavu. Pacientiem bieži novēro muskuļu saspringumu, kas izpaužas ap ceļgala locītavu, īpaši augšstilba priekšējās daļas muskuļos (m. quadriceps femoris), kas ievērojami palielina slodzi uz ceļa cīpslu un stilba kaula pauguru. Lai samazinātu šādu pārslodzi, terapiju mērķē uz saspringtajiem muskuļiem, veicinot elastīgumu un mazinot kustību ierobežojumus, kas var būt sāpju pastiprināšanās cēlonis. Uzlabojot elastību, tiek samazināts spiediens uz stilba kaula pauguru un patellaro cīpslu, kas ir galvenās šīs slimības skartās struktūras.Locītavas kustīguma uzlabošana
Ceļa locītavas mobilitāte šiem pacientiem var būt ierobežota, īpaši pievienojoties iekaisumam vai muskuļu un cīpslu saspringumam. Manuālās terapijas metodes, piemēram, locītavu mobilizācija un manipulatīvās tehnikas, var palīdzēt atjaunot pilnu kustību diapazonu ceļa locītavā, novēršot locītavu mobilitātes ierobežojumus. Mobilizācijas tehnikas palīdz uzlabot sinoviālā šķidruma cirkulāciju locītavā, kas ir svarīgs faktors locītavu veselībā un funkcijā.Muskuļu līdzsvara atjaunošana
Muskuļu disbalansa korekcija arī palīdz novērst turpmākas traumas un veicina ātrāku atveseļošanos. Šis process ietver gan muskuļu stiprināšanas, gan stiepšanas tehnikas, kā arī specializētus manuālās terapijas paņēmienus.Individuāli pielāgota ārstēšana
Pacientiem parasti tiek piedāvāta ārstēšana, kas ir pielāgota individuālajām pacienta vajadzībām, ņemot vērā slimības izpausmes smagumu, pacienta fizisko aktivitāšu līmeni un biomehāniskās īpašības. Berniem ,kas nodarbojas dažādos sporta veidos, tā var atšķirties. Fizioterapeits var izvēlēties specifiskas tehnikas, kas vislabāk atbilst katra pacienta stāvoklim, koncentrējoties uz faktoriem, kas veicina konkrēto slimību/ stāvokli. Šāda personalizēta pieeja nodrošina efektīvāku simptomu mazināšanu un ilgtermiņa rezultātu sasniegšanu, novēršot slimības simptomu progresēšanu un uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un atveseļošanos.
8. septembris - Vispasaules fizioterapijas diena!
08.septembrī 10:00-14:00 
Vispasaules Fizioterapijas dienai veltīts pasākums,Ludzā, 1. Maija iela 16, FizioPro telpās
Muguras lejas daļas sāpes.
Meistarklases:
Svinēsim Vispasaules Fizioterapeitu dienu kopā!Kalcijs, kauli un mūsu stāja
Kalcijs ir viena no nozīmīgākajām cilvēka organismā atrodamajām minerālvielām un kalcijam ir būtiska loma cilvēka stājas veidošanā, īpaši bērnībā un pusaudža gados, kad notiek intensīva kaulu augšana un attīstība. Kalcijs ir nepieciešams kaulu un zobu veselībai, muskuļu funkcijai, nervu sistēmas darbībai un asins recēšanai.
Kalcijs palīdz uzturēt kaulu minerālu blīvumu, kā arī zobu veselību visa mūža garumā. Tā kā mūsu organisms pats neveido kalciju, mums ir pilnībā jāpaļaujas uz savu uzturu.
Cik daudz kalcija nepieciešams?
Kalcija daudzums, kas nepieciešams cilvēkam, ir atšķirīgs pa gadiem. Jo lielāks/ pieaugušāks cilvēks, jo vairāk kalcija nepieciešams skeleta uzturēšanai un veselībai.
Ieteicamais kopējais uzņemtais daudzums dienā ir šāds:
- Bērni 1-3 gadi: 500 mg dienā;
- Bērni 4-8 gadi: 800 mg dienā;
- Pusaudži 9-18 gadi: 1300 mg dienā;
- Pieaugušie 19-50 gadi: 1000 mg dienā;
- Pieaugušie virs 50 gadiem: 1200 mg dienā.
Protams, ka šie skaitļi ir optimāli, bet ikviens no mums individuāls, tāpēc problēmu un diskomforta gadījumos, obligāti jāgriežas pie ārsta.
Pārtikas produkti, kas bagāti ar kalciju
Jau no bērnības visi zinām, ka "jādzer piens, lai būtu stipri zobi". Vai tā tiešām ir?
Pienā ir sākot no 125 mg kalcija uz 100 grami produkta, kalcija saturs mainās, ņemot vērā piena tauku saturu, govju barošanās īpatnības u.c.faktorus. Cietie sieri satur ap 700-750 mg kalcija uz 100 grami. Piemēram, mandelēs ir ap 260 mg kalcija 100 gramos, čia sēklās ap 630 mg. Savukārt, spinātos ir ap 100 mg uz 100 g produkta, bet vārītos kāpostos pat 210 mg kalcija.
Ar ēdienu mēs varam uzņemt pietiekoši daudz šīs nepieciešamās minerālvielas. Kā redzams, kalcijs ir gan augu gan dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos.
Papildus kalcija uzņemšana
Vai mums jādomā par kalcija uzņemšana papildus ikdienas uzturam?
Ja uzturs nesatur pietiekami daudz kalcija vai ja pastāv īpaši medicīniski apstākļi, kas apgrūtina kalcija uzsūkšanos, var būt nepieciešami uztura bagātinātāji. Tomēr ir svarīgi konsultēties ar ārstu vai dietologu pirms jebkuru papildinājumu uzsākšanas, jo pārmērīga kalcija uzņemšana var izraisīt negatīvas sekas, piemēram, nierakmeņu veidošanos.
Būtiski ir ņemt vērā arī īpašās diētas, kad kāda produktu grupa tiek lietota minimāli, vai nelietota nemaz, un izvērtēt, vai kalcijs ir pietiekošā optimālā līmenī organismā.
Sekas, ja kalcijs tiek uzņemts par maz
Par kalciju tiek runāts no bērnības, visi zina un ir dzirdējuši, ka kalcijs ir jālieto. Tad noskaidrosim, kādas ir sekas, ja kalcijs tiek uzņemts par maz ilgstošā laika periodā.
- Bērniem: nepietiekama kalcija uzņemšana var izraisīt rahītu, kas izpaužas kā vāji un deformēti kauli.
- Pusaudžiem un pieaugušajiem: var veidoties osteopēnija un osteoporoze, kas izraisa kaulu blīvuma samazināšanos un paaugstina lūzumu risku.
- Citas problēmas: muskuļu spazmas, krampji, un vājums, kā arī problēmas ar asinsspiedienu un sirdsdarbību.
Kalcijs un kustības
Fiziskās aktivitātes, īpaši svara nesošās aktivitātes, piemēram, staigāšana, skriešana, svaru celšana, kā arī dažādi sporta veidi, veicina kaulu stiprību un kaulu masas saglabāšanu.
Fiziskās aktivitātes stimulē kaulus un veicina kaulu šūnu augšanu, palīdz veidot pareizu stāju, kaulus padarot stiprākus. Respektīvi, organisms sūta signālu, ka ir nepieciešamas papildus šūnas kaulos, lai nodrošinātu to stiprību, jo cilvēks kustās, ir slodze uz locītavām svaru nesošās pozīcijās. Līdz ar to palielinās kaulu blīvums, tiek uzņemts arī vairāk kalcija. Ja cilvēks ir mazaktīvs, ķermenis saņem signālu, ka nav nepieciešami tik blīvi kauli, un kaulu stiprība un blīvums samazinās.
Tas ir īpaši svarīgi bērniem un pusaudžiem, jo viņu kauli joprojām aug. Pieaugušajiem fiziskās aktivitātes palīdz saglabāt kaulu masu un samazina kaulu blīvuma zudumu, kas var rasties novecošanas procesā.
Ja audzini bērnu un vēlies vairāk iepazīties ar iespējām koriģēt savu bērnu stāju, aicinām ieskatīties www.stajaskorekcija.com un izmantot vietnē atrodamos speciālistu padomus un vingrojumu programmu.
Kopsavilkumā gribam teikt, lai nodrošinātu pietiekamu kalcija līmeni organismā, ir būtiski ievērot sabalansētu uzturu, kurā ir iekļauti kalcija bagāti produkti, un nepieciešamības gadījumā izmantot uztura bagātinātājus, konsultējoties ar speciālistu. Uztura bagātinātāji neaizstāj pilnvērtīgu uzturu, bet tomēr tas ir labs papildus kalcija avots, ja tā nepieciešamo daudzumu nevaram nodrošināt ar savu ikdienas uzturu. Kvalitatīvu papildinājumu uzturam var atrast www.uzturabcd.lv
Neaizmirsti būtisku faktoru, ka fiziskās aktivitātes uzlabo kalcija uzņemšanu organismā. Dodies pastaigās, tas ir ļoti vērtīgs ieguldījums Tavā veselībā!
Magnija loma organismā un, kad tas ir jālieto papildus
Magnijs ir pieejams daudzos pārtikas produktos, piemēram, riekstos, sēklās, zaļajos lapu dārzeņos, pilngraudos un zivīs. Tomēr dažkārt var būt nepieciešami uztura bagātinātāji, lai nodrošinātu pietiekamu magnija līmeni organismā, īpaši, ja ir veselības problēmas vai uztura ierobežojumi.
Magnijs ir būtisks minerāls, kas spēlē svarīgu lomu daudzos fizioloģiskajos procesos cilvēka organismā. Šeit ir galvenās magnija funkcijas:
Enerģijas ražošana: Magnijs ir būtisks adenozīna trifosfāta (ATP) sintēzē, kas ir galvenais enerģijas avots šūnās. Tas piedalās bioķīmiskajos procesos, kas pārvērš barības vielas enerģijā.
Olbaltumvielu sintēze: Magnijs nepieciešams olbaltumvielu sintēzes procesā, kas ir svarīgs šūnu augšanai un atjaunošanai.
DNS un RNS sintēze: Magnijs piedalās DNS un RNS sintēzē, kas ir būtiska ģenētiskās informācijas nodošanai un šūnu dalīšanās procesam.
Muskuļu un nervu funkcijas: Magnijs palīdz nodrošināt normālu muskuļu un nervu darbību, regulējot kalcija un kālija jonu pārvietošanos šūnās, kas ir svarīgi muskuļu kontrakcijām un nervu impulsu pārraidei.
Kaulu veselība: Magnijs ir svarīgs kaulu struktūras un izturības uzturēšanai. Apmēram 60% no visa ķermeņa magnija atrodas kaulos, kur tas kopā ar kalciju un fosforu veido kaulu audus.
Asins cukura līmeņa regulēšana: Magnijs veicina insulīna sekrēciju un darbību, palīdzot uzturēt stabilu glikozes līmeni asinīs.
Asins spiediena regulēšana: Magnijs palīdz uzturēt normālu asinsvadu tonusu un var palīdzēt samazināt paaugstinātu asinsspiedienu.
Imūnsistēmas darbība: Magnijs spēlē lomu imūnsistēmas darbībā, palīdzot uzturēt imūnšūnu funkcionalitāti.
Antioksidantu aizsardzība: Magnijs piedalās antioksidantu aizsardzībā, palīdzot samazināt oksidatīvo stresu un šūnu bojājumus, ko izraisa brīvie radikāļi.
Par magnija lietošanu uztura bagātinātāju veidā vajadzētu aizdomāties šādās situācijās:
Magnija deficīts: Ja ir konstatēts magnija deficīts asinīs. Tas var notikt, ja uzturā trūkst pietiekami daudz magnija saturošu produktu, kā arī noteiktu slimību vai medikamentu lietošanas rezultātā.
Muskuļu krampji un spazmas: Magnija trūkums var izraisīt muskuļu krampjus un spazmas. Ja šādi simptomi parādās bieži, magnija papildinājumi var būt noderīgi.
Hronisks nogurums un vājums: Magnijs ir būtisks enerģijas ražošanai šūnās. Tāpēc tā trūkums var izraisīt hronisku nogurumu un vājumu.
Sirds ritma traucējumi: Magnija deficīts var ietekmēt sirds ritmu, radot aritmijas. Ja ir šādas problēmas, ārsts var ieteikt magnija papildinājumus.
Migrēnas: Pētījumi liecina, ka magnija deficīts var būt saistīts ar migrēnu. Magnija papildinājumi dažiem cilvēkiem var palīdzēt samazināt migrēnas lēkmju biežumu un intensitāti.
Cilvēkiem ar diabētu: Diabēts var izraisīt paaugstinātu magnija zudumu caur urīnu, kas var novest pie deficīta.
Menstruācijas: Dažām sievietēm magnija papildinājumi var palīdzēt mazināt premenstruālā sindroma (PMS) simptomus, piemēram, vēdera uzpūšanos, aizkaitināmību un nogurumu.
Gados vecāki cilvēki: Ar vecumu magnija uzsūkšanās spēja samazinās, tāpēc gados vecākiem cilvēkiem var būt nepieciešami papildinājumi, lai uzturētu veselīgu magnija līmeni.
Atcerieties!!! Pirms uzsākt magnija lietošanu uztura bagātinātāju veidā, ja Jums ir jau konstatētas kādas veselības problēmas un lietojat medikamentus, ieteicams konsultēties ar ārstu vai dietologu, lai noteiktu, vai tas ir nepieciešams un kāda deva būtu piemērota.
Ko vēl ir vētrs zināt par magniju?
Lietojot magniju, jaatcerās ievērot 2h intervāls no citām zālēm vai uztura bagātinātājiem, jo magnijs "nedraudzējas" ar ļoti daudzām vielām, piemēram, dzelzi.
Tāpat arī ir svarīgi to lietot atbilstoši ieteiktajām devām, lai arī magnijs neuzkrājas organismā, pārdozēt to nevajadzētu. Parasti pārmērīga magnija uzņemšana no pārtikas ir reta, jo organismam ir efektīvi regulācijas mehānismi, kas ierobežo magnija uzsūkšanos zarnu traktā un veicina tā izvadīšanu. Tomēr magnija uztura bagātinātāju pārmērīga lietošana var radīt pārdozēšanas risku.
Tāpat arī esiet modri un neuzķerieties uz tiem pašpasludinātajiem "speciālistiem", kas iesaka magniju dzert saujām, viņiem visbiežāk trūkst medicīniskās izglītības un sapratnes par to, ko šī viela var izdarīt organismam pārlieku liela daudzumā.
Magnija pārdozēšanas sekas:
1. Caureja - tas ir saistīts ar magnija osmotisko efektu, kas pievelk ūdeni zarnu traktā.
2. Nieru bojājumi - nieres ir galvenais orgāns, kas atbild par liekā magnija izvadīšanu no organisma caur urīnu. Ja tiek patērēts pārāk daudz magnija, nierēm ir jāpārstrādā un jāizvada liekais magnijs, kas var radīt papildu slodzi, īpaši cilvēkiem ar jau esošām nieru slimībām.
3. Aritmija jeb sirds ritma traucējumi - lai gan sirdsdarbības regulācija arī ir viens no pozitīvajiem magnija efektiem, tomēr, ļoti lielas devas var izraisīt pretēju efektu - sirds ritma traucējumus.
Efektīvākie savienojumi magnija preparātos: laktāts, asparāts, glicināts, citrāts.
Par pašu, pašu efektīvāko savienojumu joprojām vēl ir debates, gan dažādi pētījumi, jo domas dalās arī speciālistu vidū un pētījumu rezultāti arī nav viennozīmīgi.
Vai saites un cīpslas ir viens un tas pats?
Bieži nākas dzirdēt no pacientiem jautājumu: "Vai saites un cīpslas ir viens un tas pats?"
Saites locītavā savieno divus pretējus kaulus, saišu uzdevums ir stabilizēt locītavu un nodrošināt pareizu kustību mehānismu. Cīpslas piestiprina muskuļus pie kauliem, to galvenais uzdevums ir kustināt kaulus, kad kustās muskulis. Kas plīst un kas iekaist? Kāpēc?
Biežāk plīst saites, bet iekaisumi vairāk vērojami cīpslām. Plīsumi un iekaisumi lielākoties rodas pārslodzes rezultātā, liela fiziska slodze rezultātā, kā arī, ja pirms sporta aktivitātēm nav veikta iesildīšānās.Gados vecākiem cilvēkiem saitēm un cīpslām mainās struktūra un, kā daudzas anatomiskās struktūras organismā, tās paliek vieglāk ievainojamas. Tāpēc dažkārt saišu vai cīpslu bojājumu var iegūt vienkārši paceļot smagu priekšmetu.Kā atpazīt plīsusi saite vai cīpsla?
Protams, drošu diagnozi spēs noteikt tikai ārsts, taču arī pacientam ir svarīgi apzināties traumas nopietnību.
Sākotnējie simptomi abos gadījumos ir līdzīgi:Vēlāk simptomātika gan ir atšķirīga, piemēram, plīsušas saites gadījumā, sāpes un kustību ierobežojums pēc laika var izzust un locītava turpina funkcionēt pilnvērtīgi. Tas saistīts ar to, ka apkārtējas struktūras uzņemas kompensēt bojātās strukturas darbu. Protams, ne vienmēr tas ir iespējams, jo, ja bojātās saites darbības lauks ir ļoti plašs, un apkārtējas struktūras nespēj veikt tik apjomīgu darbu, tad ierobežojumi saglabājas. Kā spilgts piemērs ir ceļa krusteniskās saites plīsums.Ja plīsusi cīpsla, šāds kompensējošs darbs nav iespējams. Tāpēc pēc traumas locītavas funkcija neatjaunojas. Saišu vai cīpslu iekaisums, kas par to liecina?
Atceries!Kad jaiet pie ārsta?Jūsu mazulim ir paaugstināts muskuļu tonuss. Kas tas ir? Ko ar to darīt?
- Muskuļu tonuss ir muskuļu sasprindzinājuma stāvoklis. Muskuļiem ir jābūt tonusā, lai spētu veikt kustības pret gravitācijas spēku. Par paaugstinātu muskuļu tonusu var runāt tad, kad muskuļu tonuss ir tik augstā līmenī, ka tas sāk traucēt kustībām.
- Vai ir viegli noteikt, kad ir runa par paaugstinātu muskulatūras tonusu zīdainim? Diemžēl nē, ja ir runa par vēlmi pašam veikt novērtējumu mājās.
- Kas ietekmē tonusa izmaiņas zīdainim?
- Kas var liecināt par paaugstinātu muskuļu tonusu?
Ko darīt?
- Radīt piemērotu vidi bērnam.
- Ikdienas aprūpē izmantot hendlinga principus.
- Izvairīties no faktoriem, kas provocē paaugstināta muskuļu tonusa veidošanos, piemēram, izvairīties no staiguļiem vai ilgām piespiedu pozām.
- Silta vanna, brīvas kustības ūdeni veicina muskuļu tonusa samazināšos.
- Bērnam jāļauj dzīvoties uz grīdas, kur var brīvi un droši kustēties.