Kas ir Osguda-Šlatera slimība?
4. oktobris, 2024 pl. 16:25,
Nav komentāru
Osguda-Šlatera slimība ir izplatīta kustību-balsta aparāta slimība (biežāk sāk lietot terminu sindroms), kas galvenokārt ietekmē bērnus un pusaudžus strauju augšanas epizožu laikā, īpaši vecuma grupā no 10 līdz 15 gadiem. Šī slimība biežāk sastopama zēniem nekā meitenēm, un tā ir īpaši izplatīta jaunu sportistu vidū. Pacienti visbiežāk jūt izteiktas sāpes ceļgalā, kas parasti jūtamas tieši zem ceļgala bļodiņas. Sāpes var pastiprināt atkārtotas ceļa locīšanas un iztaisnošanas kustības, piemēram, futbolā, basketbolā vai baletā. Bieži vien fiziskas aktivitātes laikā sāpes pastiprinās, izraisot pietūkumu un jutīgumu skartajā zonā.
Biežākie simptomi un pazīmes, kas varētu liecināt par šo saslimšanu:
- Sāpes ceļa priekšpusē, galvenokārt zem ceļa bļodiņas pie apakšstilba kaula paugura.
- Pietūkums vai jutīgums ap ceļgalu, īpaši sapakšstilba kaula paugura apvidū.
- Sajūtams kaulains izcilnis vai bumbulis zem ceļgala, kas ir jūtīgs uz pieskārieniem un tausti.
- Muskuļu stīvums vai saspringums ap ceļa locītavu, kas pastiprinās pēc ilgstošas nekustēšanās.
- Sāpes, kas pastiprinās pie fiziskas aktivitātes, kas ietver skriešanu, lēkšanu vai pietupienus.
- Sāpes mazinās ar atpūtu.
- Pusaudzis, kas piedalās sporta aktivitātēs vai nodarbēs, kas ietver atkārtotu ceļgala locīšanu un iztaisnošanu.
- Simptomi var būt vienpusēji vai abpusēji.
- Reti, taču gadās, ka skartajā apvidū var parādīties apsārtums, siltums vai infekcijas pazīmes.
Ārstēšana
Atsķiras akūtā, subakūta un hroniskā fāzē.
Akūtā fāzē - prioritāte ir pasākumi sāpju un iekaisuma mazināšanai ( noteiktu aktivitāšu samazināšana uz laiku, teipošana sāpju mazināšanai, nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi - ja ārsts ir nozīmējis, manuālās terapijas tehnikas, apkārtesošo muskuļu mīksto audu tehnikas saspringuma un sāpju mazināšanai).
Sāpju mazināšana
Manuālās terapijas un fizioterapijas tehnikas, piemēram, mīksto audu mobilizācija, ir efektīvas sāpju mazināšanai pacientiem ar Osguda-Šlatera slimību, īpaši, ja sāpju cēlonis ir saistīts ar muskuļu saspringumu vai saaugumiem skartajā zonā. Plaši tiek izmantota teipošana. Šajā gadījumā ārstējošais speciālists var izmantot dažādas tehnikas, lai mazinātu muskuļu hipertonusu, uzlabotu asinsriti un atvieglotu cīpslu un muskuļu saspringumu. Īpaši efektīvas ir mīksto audu manipulācijas ap četrgalvainā augšstilba muskuļa un ceļgala cīpslas reģionu, kas ir iesaistīti skarto struktūru funkcionēšanā. Šo tehniku mērķis ir mazināt trigerpunktus un fasciju saspringumu, kas bieži vien pastiprina sāpes, un uzlabot funkcionālo atbalstu ceļa locītavai.Elasticitātes uzlabošana
Tiek pielietotas stiepšanas un mobilizācijas tehnikas, var ievērojami uzlabot muskuļu un cīpslu elastību ap ceļa locītavu. Pacientiem bieži novēro muskuļu saspringumu, kas izpaužas ap ceļgala locītavu, īpaši augšstilba priekšējās daļas muskuļos (m. quadriceps femoris), kas ievērojami palielina slodzi uz ceļa cīpslu un stilba kaula pauguru. Lai samazinātu šādu pārslodzi, terapiju mērķē uz saspringtajiem muskuļiem, veicinot elastīgumu un mazinot kustību ierobežojumus, kas var būt sāpju pastiprināšanās cēlonis. Uzlabojot elastību, tiek samazināts spiediens uz stilba kaula pauguru un patellaro cīpslu, kas ir galvenās šīs slimības skartās struktūras.Locītavas kustīguma uzlabošana
Ceļa locītavas mobilitāte šiem pacientiem var būt ierobežota, īpaši pievienojoties iekaisumam vai muskuļu un cīpslu saspringumam. Manuālās terapijas metodes, piemēram, locītavu mobilizācija un manipulatīvās tehnikas, var palīdzēt atjaunot pilnu kustību diapazonu ceļa locītavā, novēršot locītavu mobilitātes ierobežojumus. Mobilizācijas tehnikas palīdz uzlabot sinoviālā šķidruma cirkulāciju locītavā, kas ir svarīgs faktors locītavu veselībā un funkcijā.Muskuļu līdzsvara atjaunošana
Muskuļu disbalansa korekcija arī palīdz novērst turpmākas traumas un veicina ātrāku atveseļošanos. Šis process ietver gan muskuļu stiprināšanas, gan stiepšanas tehnikas, kā arī specializētus manuālās terapijas paņēmienus.Individuāli pielāgota ārstēšana
Pacientiem parasti tiek piedāvāta ārstēšana, kas ir pielāgota individuālajām pacienta vajadzībām, ņemot vērā slimības izpausmes smagumu, pacienta fizisko aktivitāšu līmeni un biomehāniskās īpašības. Berniem ,kas nodarbojas dažādos sporta veidos, tā var atšķirties. Fizioterapeits var izvēlēties specifiskas tehnikas, kas vislabāk atbilst katra pacienta stāvoklim, koncentrējoties uz faktoriem, kas veicina konkrēto slimību/ stāvokli. Šāda personalizēta pieeja nodrošina efektīvāku simptomu mazināšanu un ilgtermiņa rezultātu sasniegšanu, novēršot slimības simptomu progresēšanu un uzlabojot pacienta dzīves kvalitāti un atveseļošanos.